Vai tev kādreiz ir gadījies, ka nepietiek naudiņas, lai iegādātos visu, ko sirds kāro? Es šādā brīdī jūtos diezgan bēdīgi. Pēdējo reizi es gribēju dinozauru no jaunatvērtā rotaļlietu veikala. Redzot, ka esmu sabēdājies,  pārdevēja mani uzmundrināja – hei, Pikolo,
neuztraucies, dinozaurs te būs ilgi – varbūt tu vari izdomāt plānu, kā sakrāt naudiņu?
Hmmm... Sakrāt? Cik interesanta ideja!
Tagad es esmu aizrāvies ar dažādiem projektiem: es noorganizēšu limonādes tirdziņu un kaimiņienei palīdzēšu iestādīt puķes – varbūt tas man ļaus mazliet nopelnīt naudiņu dinozauram. Un patiesībā – varbūt pat forši, ka kaut ko, ko tik ļooooooti gribas, nevar dabūt uzreiz. Varbūt tad, kad es beidzot dinozauru nopirkšu, tas man būs vēl mīļāks un vērtīgāks?

Šoreiz es ar tevi gribu parunāt par naudu. Par to, kā tā izskatās un ko ar to var darīt, par labdarību, krāšanu, par lietām, kuras mums ir nepieciešamas un kuras vienkārši ļoti, ļoti gribas. Kā man manu dinozauru.

Pikolo Nr. 15 izstrādāja ilustratori - Aleksandra Runde, Madara Svilāne, Ričards Znutiņš Znutāns un Līga Kitchen. Stāsta autore Anna Vanaga (9gadi).

Žurnāls ir 24lpp biezs, printēts uz augstas kvalitātes papīra Munken Lynx 130gr.