Turpinot iepriekšējo bloga ierakstu "Kā pavadīt vasaru ar bērniem?", šoreiz nelielā eksperimentā, ar ideju vasarīgai dienai, dalīsies Mammas smaids bloga autore Evelīna. Par mākoņiem, to veidiem, par brīnīšanos un bērna prieku - smelieties idejas un varbūt tieši mākoņu pētīšana būs īstā aktivitāte kādai siltai vasaras dienai, ko paveikt kopā ar bērniem.
Vasarīgi sveicieni!
Kādas mammas man ir teikušas, ka manu blogu ir pārstājušas lasīt, jo viņām liekas, ka to, ko daru es, viņas izdarīt nespējot un tāpēc labāk izvēlas nebojāt sev garastāvokli. Tāpēc šoreiz rakstīšu šeit. :)
Pavisam nesen mēs atkal uzorganizējām ko līdzīgu. Draudzenei bija ideja, ka mēs kopā ar bērniem varētu parunāt par mākoņiem (mūsu bērnu vecumi ir no 8 mēnešiem līdz 8 gadiem un kopā pa abām mums viņu ir 8). Draudzenei kādas lietas un idejas jau bija savāktas, tad nu atlika tikai tikties, būt kopā un padarboties. Tā kā draudzenes vīrs maniem bērniem bija apsolījis, ka uz nākamo tikšanās reizi viņi ieradīšoties ar riteņiem, tad sacīts darīts – draudzene atbrauca un automašīnā bija ne tikai viņas četri bērni, bet arī trīs riteņi un ratiņi! Uh! Tad nu tikšanos sākām ar kārtīgu riteņizbraucienu pa tuvējo mežiņu (bija plāns nogurdināt bērnus, lai viņi var mierīgi nosēdēt, kad par mākoņiem runāsim).
Pēc izbrauciena ar riteņiem un maziem piknika elementiem apmetāmies mūsu sētā uz kopīgu mākoņu izzināšanu. Draudzenei bija sagatavoti arī uzskates materiāli, bet var arī sākt ar kaut ko pavisam parastu, piemēram, vienkāršu sarunu ar bērnu. Var ar bērnu apgulties zālē un skatīties debesīs – vērot mākoņus. Var pārrunāt to, ka kādreiz mēs redzam mākoņus un kādreiz nē. Interesanti, kāpēc tā?
Kāpēc kādreiz mākoņi ir kā putukrējuma putas, bet citreiz kā tāds plīvurs, kā krāsu triepieni ... Interesanti, kāpēc tā? Un vispār – kas tos mākoņus tur debesīs ieliek? Interesanti, vai uz mākoņa var arī uzkāpt un nostāvēt? Interesanti, vai mākoņiem ir arī nosaukumi? Kā Tu nosauktu tos, kurus Tu tagad redzi?
Pieredze rāda, ka bērniem patīk šādi brīnīšanās jautājumi, kas sākas ar "Interesanti...!", un arī es arvien cenšos tos bērniem uzdot, tādā veidā kopā ar viņiem pabrīnoties par norisēm dabā un ne tikai dabā.
Bet atpakaļ pie mūsu kopā būšanas – tātad draudzenei bija sagatavotas fotogrāfijas ar daudziem mākoņu veidiem - gubu, slāņu, spalvu, augstie gubumākoņi, spalvu gubumākoņi, u.t.t.. Skatījāmies debesīs, salīdzinājām ar fotogrāfijām, lasījām aprakstus par mākoņiem, mēģinājām minēt, kuri tie varētu būt. Ja nav fotogrāfijas, noteikti var izmantot kādas bērnu grāmatas vai enciklopēdijas no pašu krājumiem vai no bibliotēkas.
Caurspīdīgā stikla vāzē ar skūšanās putām un zilo pārtikas krāsvielu veidojām mākoņus (Pinterest vai Google noteikti atradīsi daudz ideju un aprakstu) – kaut kas mums izdevās un kaut kas mums apgāzās. :)
Man ļoti patika ideja, kad uz reālām mākoņu bildēm, kas bija ieliktas fotoalbūmu kabatiņās, bērni ar baltās tāfeles flomāsteru sazīmēja priekšmetus, kurus viņi tur saskata – kāds redzēja dzīvnieku, cits mašīnu, cits – sirsniņu. Pēc tam uz papīra ar vati un līmi vai krītiņiem (pēc izvēles) bērni izveidoja savus mākoņus.
Lai saroganizētu šādu kopā būšanu, kāds laiks sagatavošanās procesā jāiegulda būs un par to paldies draudzenei Zanei, bet, lai vienkārši ar bērni parunātu, pabrīnītos un pasapņotu, īpaša gatavošanās nav nepieciešama.
Tas, ko cenšos ar bērniem praktizēt – daudz iet pastaigās dabā un brīnīties par radības skaistumu. Brīnīties SKAĻI! :) Man patīk pēkšņi apstāties un teikt – Paskat! Kas tas? Cik skaisti! Kā smaržo! Un tas, ko ieraugu, var būt visdažādākais – skudru pūznis, pumpurs, izplaukusi lapa, asniņš pie iesētās sēkliņas, ceriņa zieds, kāds putns, ...
Ja es būtu ārsts, tad izrakstītu vasarai recepti: "Pastaiga 5x nedēļā, no 15 līdz 180 min, kopīga saruna tās laikā"!
Customer Reviews (3 komentāri)
Guna
Paldies, Evelīna! Tik tiešām liekas, ka bērni vislabāk atceras un uztver visu to informāciju, ko saņem spontāni, ejot kopā dabā un vienkārši sarunājoties. Sarunām, kas sākas ar “interesanti” vai “kā tu domā” mēdz būt fantastiski rezultāti, kas beidzas ar to, ka mājās tēma turpinās vēl vairākas dienas, un kopā jāmeklē papildus materiāli un informācija, lai apmierinātu pieaugošo interesi par kādu tik nejauši skartu tēmu. Dažreiz vissvarīgākie jautājumi pasprūk tad, kad mammai galīgi nav spēka iedziļināties, tik daudz darbu gaida un vienkārši gribas klusumu tiiiik ļoti, bet tad atgādinu sev Evelīnas tik iecienīto frāzi: “vispirms jāaudzina sevi”:) Iedzeru krūzi tējas un turpinu nekad neizsīkstošās sarunas jauniem spēkiem! Lai iedvesma visām māmiņām no augtāk esošās reklāmas, līdz izmisumam patiesi:)))
Anita
Un kljuudiities rakstiibaa, un interpunkcijaa ir tikai dabiski :) paldies
Anita
Miiljaa, Eveliina :) Cik skaisti, vienkaarshi un iedvesmojoshi :) Paldies :) Tad ni visaam maaminjaam un beerninjiem un teetiem noveelu shivasar briiniities un smaidiit :) paldies par jauko rakstu :)