Reiz par dažādiem dabas raidījumiem dzirdēju kādu izsakāmies, ka tie bērnam var dot maldinošu priekšstatu par realitāti. Jo esot laukā, parasti viss ir pieklusināts, šķiet pat tukšs un kāda kukaiņa, putna vai vēl vairāk – dzīvnieka ieraudzīšanai ir vajadzīgs laiks, pacietība un vērīga acs. Raidījumos, mainoties notikumu pilniem kadriem ik pa sekundei, dabu pasniedz kā „uz steroīdiem”. Tas man lika kritiski pārdomāt arī mūsu ikdienu  un nolēmu vasarā šos raidījumus neskatīties un novērot vai tas izmainīs manu meitu uztveri par apkārtējo vidi.

Pavadot vienu dienu Jūrkalnes pludmalē, protams, pārvedām mājās jaunus „dārgumus”, kas nu kurai likās skaisti un interesanti.

Kad bija pagājis kāds laiciņš un diena solījās būt apmākusies un lietaina, nolēmu šos atradumus pakļaut izpētei.

Vispirms izmantojām Baltijas valstu koka karti, kur pievienojām valstu nosaukumus un tad ar maziem akmentiņiem atzīmējām, kur dzīvojam un kurā vietā bijām pie jūras. Mazā četrgadniece tad izsaucās: ”Tik tālu mēs braucām?!”. Mazliet atgādināju, ka visa dzīvā daba tiek iedalīta 5 klasēs un uz mūsu dārgumu paplātes mums ir pārstāvētas divas dzīvnieku (gliemežvāku gabaliņi, putna skelets), un protistu valsts (aļģes).Biju nolēmusi sameklēt kā mājās pārvestās aļģes sauc un izrādījās, ka abas ir Baltijas jūras piekrastē izplatītākās starp izskalotajām – pūšļu fuks un furcelārija.

Lai gūtu lielāku priekšstatu par to, cik gan dažāda izskata un krāsu aļģes pasaules ūdeņos sastopamas, meitas darba lapā, katram aļģu zīmējumam piemeklēja atbilstošo attēlu un tad zīmējumu izkrāsoja. Kamēr meitas krāsoja, no kādām enciklopēdijām palasīju priekšā informāciju par aļģēm. 

 Krāsojamās lapas var lejupielādēt šeit. Piedāvājam lejupielādēt arī darba lapu ar dažādiem aļģu veidiem pasaules ūdeņos - tos varat izgriezt, pielīmēt otrā pusē burtiņu un ielaminēt, lai kalpo ilgāk. 

Tā kā šī ir pirmā reize, kad sīkāk par aļģēm mācamies, no vairāk kā desmit aļģu klasēm, šoreiz iepazinām piecas:
1) brūnaļģes, kas visbiežāk aug jūrās un pie tām pieder arī mūsu atrastais pūšļu fuks;
2) sārtaļģes, kas arī, galvenokārt, aug jūrās un pie tām pieder furcelārija;
3) zaļaļģes ir visvairāk izplatītas Latvijā un parasti aug saldūdeņos;
4) kramaļģes, kas sastopamas gan saldūdeņos, gan jūrā, gan augsnē un ir tik sīciņas, ka ieraudzīt tās var tikai tad, ja savairojas lielā daudzumā;
5) zilaļģes, kas aug visur – okeānos, peļķēs, augsnē, dīķos un izraisa t.s. ūdens „ziedēšanu”, dažas no tām ir cilvēka veselībai bīstamas.

Bez nelielas matemātikas devas arī neiztikām – Montessori zelta pērlīšu materiāls palīdzēja vizuāli ieraudzīt, ka Latvijā atrasti vairāk kā 2500 aļģu veidi!Starp atrastajiem interesantajiem akmentiņiem, dažiem bija arī fosilie nospiedumi, kurus tuvāk apskatījām ar kabatas mikroskopu un tad akmentiņus uzzīmējām. Lai atvieglotu zīmēšanu, sākumā akmentiņus uzlikām uz papīra un apvilkām, tad centāmies piemeklēt atbilstošās krāsas.Kad zīmējumu pabeidzām, varējām dot tam nosaukumu. Šoreiz - Jūrkalnes dārgumi!Kā tad tur palika ar to dabas vērošanu un raidījumiem? Kad zīmēšana bija galā, lielākā meita teica, ka ir bijusi pārsteigta, ka tie akmentiņi būs tik interesanti un priecājas, ka atradām fosilijas.

Tas atklājumu prieks citreiz nerodas uzreiz, tam ir vajadzīgs laiks un pacietība.
Izskatās, ka mēs aizraujošās filmas par eksotiskiem dzīvniekiem, vulkānu izvirdumiem, tuvplānā nofilmētos skudru pūžņu iekšpuses pataupīsim ziemai, kad laukā diez ko nebūs redzēt. Vai varbūt būs? :)

Bloga ieraksta autore: 

Montessori zelta pērlīšu materiāls Mācētprieks veikalā: 
 

Customer Reviews (2 komentāri)

  2. agehexuqivot

    http://mewkid.net/when-is-xuxlya2/ – Amoxicillin Without Prescription Buy Amoxil Online hpo.pgqt.mazacilts.lv.oif.at http://mewkid.net/when-is-xuxlya2/

    Atbildēt

Pievienot komentāru