Sākot pastaigu aprunājāmies kādus kokus dēls pazīst. Tā kā Carnikava ir diezgan bagāta ar kokiem, tad paralēli sarunām varējām arī apskatīt kokus un no katra unikālā koka paņemt vienu lapiņu un arī koka augli, ja tas šobrīd ir izaudzis (teikšu godīgi, ka arī es visus kokus neatpazīstu, līdz ar to ir interesanti arī vecākiem atkārtot un izzināt jauno).

Pastaigas laikā veiksmīgi esam iemidzinājuši mazo brāli un varam doties uz parciņu mākslot (Edžus tā ir nosaucis vienā vārdā zīmēšanu, krāsošanu, gleznošanu – un mums dikti patīk un ir iegājies šis vārds ikdienas sarunās).

Sākam ar koku atpazīšanas spēles “Kokotājs”, kur katram kokam jāatrod tā lapa un auglis. Kad tas ir veiksmīgi izdarīts, pievienojam kartiņām klāt mūsu atrastās īstās lapas un augļus. Edžus atrada arī kokus, kas nav iekļauti spēlē, piemēram, pīlādzis, lazda, tūja.

Tālāk seko mākslošana – bagātīgi nokrāsojam lapu ar krāsu, taisam lapas nospiedumu uz šķīvīša. Šur tur, kur nebija tik veiksmīgs nospiedums, Edžus piezīmēja ar roku klāt, lai lapa būtu skaidrāka.

Tā pamazām katra atrastā koka lapa un auglis tiek nospiests uz šķīvīša.

Kamēr mūsu lapu nospiedumu žūst, mielojamies ar kūciņu un suliņu.

Vēlāk dēls izpēlēja spēli ar saviem draugiem un radiem, kurš vairāk atpazina kokus no viņa veidotajiem lapu nospiedumiem.

Kādas ir tavas vasaras izklaides?