Spēlēšanās, rotaļāšanās, radoša darbošanās kopā ar bērnu. Cik nozīmīga ir dažāda veida spēlēšanās bērna attīstībā? Un vai pieaugušajam ir viegli  atrast sevī iekšējo bērnu, salocīties piecos līkumos līdzās bērnam, lai braukātu ar mašīnām, spēlētos ar lego, izdzīvotu lomu spēles tēlojot zirgu, suni vai princeses draudzeni? Kādam tas padodas pavisam dabiski, kādam ir ļoti jāpiespiežas, lai bērnam neatteiktu kārtējo aicinājumu uz kopīgo spēli. Lai kā tas katram no mums būtu - rotaļīga un viegla dzīves uztvere, spēlēšanās, kopīga smiešanās ir ļoti nepieciešama un būtiska visai ģimenei. Caur spēli mēs ne tikai atvēlam laiku konkrētai aktivitātei kopā, bet arī sniedzam bērniem savu dzīves uztveri. 

Spēlēšanās palīdz vecāku komunikācijā ar bērnu. Tā var būt kopīga riču raču spēle, došanās uz jūrmalu, lai lidinātu pūķi, sniegavīra celšana vai mēmais šovs, kopā pavadītais laiks būvē attiecības starp vecāku un bērnu. Vecākiem esot mazliet bērnišķīgiem, bezbailīgi ļaujoties atvases spēlei, rada bērnā uzticēšanos. Netieši norādam, ka esam viena komanda, mēs saprotam bērnu un attiecībās varam būt patiesi, atbrīvoti. 

Spēlēšanās vairo cieņu. Bērni ciena pieaugušos, kuri ir gatavi rakt dziļāko bedri mežā, palīdz uzbūvēt štābiņu, kopā no kalna laižas ar mašīnas riepu, ar palielināmo stiklu pēta dārzā esošo skudru, tārpiņu vai vaboli. Pati no savas bērnības atceros, ka pavisam citādāk skatījos uz tiem pieaugušajiem, kuri ļāvās manai iniciatīvai spēlēties. Pieaugušais, kurš ir gatavs būt bērnam līdzās spēlē, bieži vien vēlāk kļūst par autoritāti, kura viedokli ņems vērā.

Spēlēšanās uzlabo garstāvokli. Rotaļīga attieksme uzlabo garstāvokli un bieži vien tas ir vienīgais veids kā tikt cauri sarežģītām situācijām, bērna niķiem, negribēšanai un ietiepībai. Ne velti saka, ka viegla dzīves uztvere un humors palīdz saglabāt priecīgu skatu uz dzīvi un šādu uztveri ir noderīgi nodot arī saviem pēcnācējiem. 

Spēlēšanās dod neviltotas emocijas. Ir zināms, cik būtiski bērnam ir teikt labus vārdus, uzslavēt par padarītu darbiņu, centību ikdienā. Taču ir saprotams, ka ikdienā tas var nebūt līdz galam patiesi, kā vecāki to darām, jo tādēļ, ka tas ir jādara un ir pareizi. Kopīga spēlēšanās dod iespēju tam notikt dabiski. Brīdī, kad tiek uzcelts visaugstākais tornis, uzvarēta spēle, uztaisīts foršs modelis no plastalīna vai izveidots origami, tas rada patiesas emocijas - prieku un lepnumu, līdz ar to dabiski varam sniegt labus vārdus arī bērnam. 

Spēlēšanās nodod vēstījumu. Kopīgi spēlējoties mēs bērnam nododam vēstījumu, ka mums patīk pavadīt laiku viņa kompānijā un tas māca arī bērniem baudīt laiku kopā ar vecākiem. Tas ir vēstījums, kas ikdienas steigā, tiek pazaudēts, kad esam iegrimuši savos darbos un bērni savējos. Spēlēšanās dod iespēju atjaunot attiecības, uzticēšanos, rast kopīgu valodu un pat atklāt ko jaunu vienam par otru.  

Par spēlešanās nozīmi ikdienā aicināju izteikties Zani. Ja jūs sekojat Zanes blogam vai instagrama jaunumiem, tad varbūt arī jūs (ne tikai es) esat sajūsmināti par viņas spēju radoši darboties kopā ar dēliņu Hugo. Viņas atbrīvotība, izdoma un dzīvesprieks iedvesmo! 

Zane Kārkliņa

Bloga "Darboties mājās" autore

Mamma Hugo (3,5 gadi)

Ikdienā paralēli Bilžu Burtu projektam, darbojos kopā arī ar citiem bērniem, iepazīstot jaunus materiālus, formas, mākslas veidus - pasniedzot vizuālo mākslu. Patiesībā man liels paldies jāsaka tieši darbam un fantastiskajiem kolēģiem, jo saprotu, ka mana iekšējā sajūta un redzējums sakrīt ar to, kur dodos ik dienu, par to, ko nozīmē ģimene, vērtības, ko nozīmē bērnam bērnība, kopā būšana, empātija, kā svinēt svētkus, un kāpēc to darīt, kā radīt lietas un sajūtas kopā. Mēs taču visi nākam no bērnības. Tiesa gan, katrs no savas. Un kāpēc, lai es kā mamma, nevēlētos, lai ceļš kādu iet mans bērns, nebūtu saulainas, aizraujošas un vienkāršas savā būtībā, bērnības vērts?! Es ticu, ka bērnībā mēs mazliet kļūstam par tādiem, kādi esam tagad.

Laiks, ko pavadu kopā ar savu dēlu, nedalītā uzmanībā, vērojot, esot līdzās, piedzīvojot kopā sajūtas - tas ir nenovērtējams. Un patiesībā es ļoti uzlādēju savas baterijas, redzot acīs prieku, par to, ko darām. Redzu, kā rodas jaunas idejas, viņa paša izdomātas, šeit un tagad. Spēlējoties mēs satuvināmies, veidojam mūsu (mammas un dēla) atmiņas, komunikāciju un galu galā daudz ko mācāmies viens no otra. Bērna būtība ir spēlēties. Kāpēc to neļaut?!

Kur rodas idejas? Ļoti vienkārši. No tā, kas attiecīgajā brīdī ir aktuāls - pēc sezonas , interesēm (cipari, burti, kosmoss, zemūdens pasaule utt.) arī pēc garastāvokļa – dēls pats priekšā pasaka.

Tā kā daudz laika pavadām kopā, esmu jau pamanījusi tās lietas un darbības par ko sajūsma būs vienmēr, bet patiesībā ,es domāju, ka bērni ir tik atvērti visai pasaulei, ka laikam atkarīgs ir tikai tas, kā to pasniedz.

 

Spēlēšanās veidi un to nozīme bērna attīstībā

Reizēm saka, ka spēlēšanās bērnam ir kā atslodzes brīdis starp ļoti nopietnu mācīšanos. Bet bērniem tieši spēlēšanās ir mācīšanās, tas ir veids kā apgūt. Kā Marijas Montessori reiz ir teikusi: "Spēlēšanās ir bērna darbs.". Spēlēšanās dabiski iededz bērnā vēlmi apgūt, izzināt, tā ceļ bērna pašapziņu, bagātina komunikācijas spējas un nodrošina gan fizisku, gan garīgu bērna attīstību. Spēlēšanos ir iespējams iedalīt vairākos veidos, taču katrs no tiem ir nepieciešams, lai bagātinātu bērna dažādās attīstības šķautnes. 

Pievienot komentāru

Name

Email

Comment